Academic literature on the topic 'Latvias Komunistiskā partija'

Spānijas pilsoņu karā Latvija bija neitrāla valsts, tomēr vairāk nekā 100 Latvijas pilsoņi piedalījās šajā konfliktā. Daļa šo dalībnieku bija Latvijā nelegālo komunistisko organizāciju biedri, tostarp arī Latvijas Komunistiskās partijas biedrs, pēc Otrā pasaules kara popularitāti guvušais padomju rakstnieks Žanis Grīva (Folmanis), kurš izmantoja Spānijā piedzīvotos notikumus literāro sižetu veidošanā. Raksta mērķis ir analizēt Ž. Grīvas (Folmaņa) darbību Spānijas pilsoņu karā un ar to saistītajās norisēs. Aplūkots viņa nokļūšanas veids Spānijā, padziļināti raksturota vienība, kurā Ž. Grīva (Folmanis) bija iedalīts, kā arī analizēta viņa iesaiste Spānijas pilsoņu kara kaujās un Spānijas atstāšana.

It was in the interests of the Communist Party to create a representative image of Latvian Soviet writers, which would represent the interests of the party and at the same time oversee the course of literary life in the Latvian Soviet Writers’ Union. Such was the writer Žanis Grīva in the Latvian Soviet literary process. The influential positions in the Soviet nomenclature gave him power in the creative environment and created opportunities to monitor the implementation of the Communist Party’s course. The article aims to put forward the personality of Žanis Grīva in the context of the research of the Latvian soviet literary process and the Latvian Soviet Writers’ Union, proposing several issues to be further researched and developed in the future. The article is based on the documents of the Latvian Soviet Writers’ Union and the Communist Party local organization of the Latvian Soviet Writers’ Union, and the personal file of Žanis Grīva in the Central Committee of the Communist Party of Latvia, and documents of the Žanis Grīva collection that are available at the Latvian State Archive of the National Archives of Latvia, as well as Žanis Grīva’s personal documents regarding his life and professional activities that are available at the Aleksejs Apinis Rare Books and Manuscripts Reading Room at the National Library of Latvia. Memories of contemporaries were also investigated. It is concluded that the role of Žanis Grīva in the Latvian soviet literary process and the Latvian Soviet Writers’ Union is political and purposefully constructed by the Communist Party, and has little to do with literature and literary talents. It can be assumed that Žanis Grīva has negatively affected the creative activity of some members of the Writers’ Union, such as Gunārs Priede.

The secret correspondence of the Ventspils District Committee of the Latvian Communist (Bol-shevik) Party (LC(b)P) with the Prosecutor’s Office, the Interior and the State Security Institutions dur-ing the last years of the district’s existence, from 1945 to 1949, shows how the Communist Party man-aged and controlled life in the region. The research is based on the scope of documents dedicated to Ventspils District Committee of the LC(b)P. The secret correspondence covers the following issues: collection of compromising materials on the nominees; abuse of authority performed by officials and military personnel; events organized by the Ministry of the Interior and the Ministry of State Security in Ventspils District on election days of the Supreme Council, local councils and the People's Court; sending the best communists to work in the sys-tem of the Ministry of the State Security and the Ministry of the Interior, as decided by the Central Committee Bureau of LC(b)P; the staff conflicts within the Interior and State Security Institutions; defi-ciencies in the work of people's courts; non-compliance with the fire safety regulations, etc.

<p>2010. gada nogalē filozofijas doktora, RA nāca klajā Reģionālistikas institūta vadošā pētnieka, LU profesora Valda Tēraudkalna monogrāfija „Kristus un cēzars. Kristietība un vara vēsturē”. Kā monogrāfijas prezentācijā 9. decembrī Rēzeknē uzsvēra autors, cēzars nav konkrēta vēsturiska personība, bet gan laicīgās varas simbols – tāpēc arī grāmatas nosaukumā uzrakstīts ar mazo burtu. Laicīgās un garīgas varas attiecības – daudzveidīga līdzāspastāvēšana un cīņa par ietekmi – iezīmē plašu problēmloku un diskusiju objektu. Neskatoties uz aktualitāti, atjaunotās Latvijas valsts laikā šai problemātikai veltītu akadēmisku, ārpus kristīgo konfesiju oficiālajām mācībām esošu pētījumu skaits ir nepietiekams.</p><p>Laicīgās un garīgās varas attiecību aspekti analizēti vien tiesību zinātņu speciālista Ringolda Baloža monogrāfijā (Balodis 2000), vēsturnieces Ineses Runces promocijas darbā (Runce 2008) un atsevišķu pētnieku publikācijās RA Reģionālistikas iznstitūta žurnāla „Via Latgalica” otrajā numurā (Via Latgalica 2009). Tāpēc V. Tēraudkalna monogrāfija vērtējama kā pietiekami nozīmīgs notikums.</p><p>Tāpat kā savā pirmajā monogrāfijā (Tēraudkalns 2003) par publiskajā telpā neviennozīmīgi vērtēto Vasarsvētku kustības darbību Latvijā, V. Tēraudkalna ievēro „skata no malas” principu – secinājumus veicot akadēmiskās robežās un neuzsverot savu viedokli un vērtējumu.</p><p>Pieteiktā tēma ir plaša un komplicēta ar starpdisciplināru raksturu. Izvēlētais pētāmo jautājumu loks ir pamatots un lielā mērā latviešu valodā lasošam lasītājam – novators, jo monogrāfijā ietverti ne tikai tie strāvojumi un personības, kas kristietības vēsturē atstājušas paliekošu lomu (Augustīns, reformācija u. c), bet aplūkotas arī Latvijā maz zināmas tēmas (radikālās reformācijas pārstāvju izpratne par valsti, kristietība komunistiskajā Ķīnā u. c.)</p><p>Monogrāfijā analizētas laicīgās un garīgās varas attiecības no kristietības pirmsākumiem līdz mūsdienām, uzmanību veltot aprakstītā laika posma ietekmīgāko teologu atziņām par to, kādam jābūt šo attiecību modelim. V. Tēraudkalns plaši izmanto salīdzinošo metodi, kas pētījumu paplašina laikā un telpā – aprakstot agrāk notikušu faktu un parādību, tiek norādīts uz to izpausmēm arī vēlākajos posmos un mūsdienās, rakstot par parādībām Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā, norādīts uz līdzīgām parādībām arī Latvijā.</p><p>Autors monogrāfijas sākumā atspoguļo, kā no marginālas sociālas kustības kristietība kļūst par valsts reliģiju ar visām no tā izrietošām sekām– no upura līdz vajātājam. Seko turpinājums par baznīcas un valsts (valdnieka) varas konkurenci viduslaikos, par valsts un baznīcas attiecībām reformācijas laikmetā, kad reformācijas ideologi norāda uz kristiešu pienākumu līdzdalībai arī pilsoniskās aktivitātēs. Tiek analizēta kristietības loma ASV politiskās sistēmas izveidē, „kristīgo” partiju (Kristīgie demokrāti un Kristīgie sociālisti) izveidošanās 19. un 20. gadsimtā un ideoloģiskā nostādne – sasaistīt politiku ar kristīgajām vērtībām.</p><p>Lasītāju interesi saistīs monogrāfijas nodaļa par politikas sakralizāciju 20. gadsimtā (politiskās reliģijas) nacistiskajā Vācijā, fašistiskajā Itālijā un komunistiskajā Ķīnā. Tāpat lasītājs tiek iepazīstināts ar marksisma sociāli politisko teoriju iekļaušanu teoloģiskajā diskursā pēc Otrā pasaules kara (Dieva izredzētie un nabadzīgie, Dievs cieš līdz ar mums, nākotne maina tagadni u. c. līdzīgi lozungi).</p><p>Monogrāfijas pēdējā nodaļa veltīta kristietības lomai mūsdienu Eiropas publiskajā telpā, akcentējot Anglijas pieredzi. Noslēgumā, runājot par kristietības saistību ar demokrātiju, autors secina, ka tieši demokrātija ir atbrīvojusi baznīcu no tās privilēģijām, ļaujot rast savu sūtību kalpošanā citiem, nevis mēģinot sevi saglabāt kā varas struktūru. Tajā pašā laikā tiek pievērsta uzmanība mūsdienu demokrātijas dažiem ētiskajiem aspektiem.</p><p>Monogrāfijas zinātnisko kvalitāti „ceļ” plašais avotu un Kembridžas, Kopenhāgenas, Oksfordas, Vīnes u. c. universitāšu bibliotēkās izmantotās zinātniskās literatūras klāsts. V. Tēraudkalna pētījums iezīmēs jaunus mazāk zināmus faktus un to interpretāciju laicīgās un garīgās varas attiecībās gan dažādu zinātņu nozaru pētniekiem, gan ārpus akadēmiskās vides esošiem interesentiem.</p>