Academic literature on the topic 'Stāsti'

Šis raksts turpina saistītas tematikas publikāciju1 žurnāla iepriekšējā numurā un stāsta par tiem starpkaru Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri Otrā pasaules kara un tā atskaņu laikā nonāca un palika Rietumu pasaulē, kur – jau kā trimdinieki – turpināja vai tikai sāka jūrnieka gaitas, pama-zām iekļaujoties mītnes valstu saimnieciskajā un profesionālajā, sociālajā un sabiedriski politiskajā vidē un struktūrās. Rakstā iezīmētas dažas no problēmām, kas pavadīja latviešu jūrniekus – trimdiniekus šīs “ieaugšanas” gaitā, ieskicēti daži jūrnieku veiksmes stāsti un viena otra pētniecības problēma, kas ieaužas trimdas vēstures izpētes problemātikā kopumā. Atslēgvārdi: latviešu trimda, jūrniecība, pilsonība, politiskā uzticamība, tautsaimnieciskais protekcionisms.

Apmēram pēdējo desmit gadu laikā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA, līdz 2016. gadam – Rēzeknes Augstskola, RA), sadarbojoties ar ārzemju kolēģiem, ir veikti daudzveidīgi sociolingvistiski pētījumi, lai apzinātu Latgales valodas un to lietojumu, noskaidrotu iedzīvotāju lingvistisko attieksmi. Viens no plašākajiem pētījumiem („Valodas Austrumlatvijā“, 2009) ir bijis ar etnolingvistisku perspektīvu, noskaidrojot Latgales cilvēku iekšējo identitāti, valodu prasmi un attieksmi pret to lietojumu daudzveidīgās privātās un sociālās dzīves jomās (ģimenē, izglītības iestādēs, pašvaldībās, publiskās telpas uzrakstos u. tml.). Pētījums ir atklājis daudzveidīgu Latgales cilvēka identitāti, kā pamatu veido valoda, ticība un piederība noteiktai etniskai grupai. Detalizētāk kopā ar tā laika RA studentiem ir pētīta Rēzeknes lingvistiskā ainava, aplūkojot latgaliešu valodas vietu citu Latgalē lietoto valodu vidū. Šie dati ir salīdzināti ar citu Baltijas un plašāk – Eiropas – valstu reģionu pilsētām. Pēdējo desmit gadu laikā Latgales pilsētu lingvistiskā ainava ir kļuvusi krāsaināka, pateicoties ne tikai privāti veidotiem un lietotiem uzrakstiem, bet arī valodas zīmēm, kas tapušas institucionālas plānošanas līmenī. Lingvistiskās ainavas pētījumus RTA studenti ir aizsākuši arī Rēzeknes skolās, tomēr izglītības joma ir skatīta vēl daudzpusīgāk, proti, nosakot latgaliešu valodas vietu nacionālās valodas un svešvalodu mācīšanas kontekstā. Valodu mācīšanai RTA pētnieki ir piedāvājuši skolās arī jaunākos informācijas tehnoloģiju rīkus, lai valodu apguve skolēnam būtu tuvāka, ar viņa ikdienu ciešāk saistīta un tādā veidā rosinātu iepazīt un mācīties valodas ar prieku. Par valodām, īpaši retāk lietotām, mūsdienu valodniecībā tiek runāts arī ekonomikas jautājumu kontekstā, proti, mēģinot noteikt valodas ekonomisko vērtību. Attiecībā uz latgaliešu valodu ir bijis piedāvāts skatījums arī no utilitārās perspektīvas: reģionā lietotā valoda var tikt izmantota kā pievienotā vērtība kultūras tūrisma un citu uzņēmējdarbības virzienu attīstībā. Lai izzinātu pašu latgaliski runājošo cilvēku attieksmi pret latgaliešu valodu un tajā pašā laikā lai atspēkotu dažu labu publiskajā diskursā izskanējušu mītu, ir veikts pētījums, kas sociolingvistikā tiek apzīmēts ar terminu folklingvistika. Tā pamats ir bijis Baltinavas iedzīvotāju atbildes uz jautājumiem, kas galvenokārt ir devušas skatu uz latgaliešu valodu no iekšpuses – no pašu runātāju perspektīvas, salīdzinot ar latgaliešu valodas lietojumu padomju gados, neatkarības atjaunošanas posmā un 21. gadsimtā. Referātā visi iepriekšminētie RTA mācībspēku un studentu sociolingvistiskie pētījumi tiks ilustrēti ar galvenajām atziņām un daudzveidīgiem piemēriem.

2016. gods latgalīšu kulturā beja īvārojams ar vairuokim dasaceitim dorbim literaturā: divuos nominacejuos „Lobuokais snāgums literaturā“ i „Lobuokais izdavums/gruomota“ tyka dasaceiti septeni nominanti, nu tim taišni literaturā: Annele Slišāne „stāsti #100dečiLatvijai“, Dagnija Dudarjonoka, Gunta Nagle, Ligija Purinaša, Jana Skrivļa-Čevere „Linejis“ (dzeja), Ineta Atpile-Jugane „Mūdynuot muokuļus“ (dzeja), Raibīs „Zalta tesmini“ (stuosti), Sandra Ūdre, Juoņs Ryučāns „Aizlauztais spaits“ (Fraņča Kempa dzeivis atspeidynuojumi). Par „Lobuokū snāgumu literaturā“ tyka pīzeits Juoņa Ryučāna i Sandrys Ūdris saraksteitais romans „Aizlauztais spaits“. Nominacejā „Lobuokais izdavums/gruomota“ Boņuks datyka gruomotai i audio diskam „Škilbanu sīvas“ (autoris – Edeite Husare, Anda Beitāne). Pietejumā ir raksturuots literaturys nominantu snāgums: stils, idejis, adresats (kas i kaids dūmuots gruomotys skaiteituojs. Latgalīšu literatura ir samārā dažaida, kotram autoram juo dorbūs pasaruoda taišņi jam rakstureiguos īzeimis i sovumi. Debejis daiļdorbim varātu skaiteituoju byut vaira. Tuos ir Latgolys lokalisma eipatneibys, kur (ari kai vysā Latvejā) grākoj ar taidu tendeņci, ka autora poša biografeju pīleidzynoj juo daiļdorbam. A. Slišānis stuosteni ir publicāti juos facebook.com profilā latvīšu i latgalīšu literarajā volūdā. Kotrs pastuosts vaira ir kai mozs emuars, atmiņu tāluojums. Tys eisti naatbylst dūtajam žanra nūsaukumam i eisti par literaturu tū nūsaukt ir pagryuši. D. Dudarjonokys, G. Naglis, L. Purinašys, J. Skrivlis-Čeveris dzejis kruojums pīsaista ar tū, ka latgalīšu literaturā tys ir pyrmais kruosojamais dzejūļu kruojums. Četru jaunu autoru kolektivs, kur kotra nu ailineicom izaceļ ar sovu, sīvīšu, pasauļa redziejumu. Vysam dzejis kruojumam cīši rakstureigi ir kontrasti. Divom autorem (L. Purinašai i G. Naglei) tei ir debeja latgalīšu literaturā. I. Atpilis-Juganis dzejis kruojums „Mūdynuot muokuļus“ ir jau catūrtuo ailineicys gruomota. Gruomota pīsaista na viņ dzejis meiļuotuojus, bet i muokslys baudeituojus plotuokā nūzeimē – izvālāti originali i viereibu saistūši dizaina elementi. Dzejā dominej meditativuo lirika i sīvītis pasauļa dziļums. Itys ir ūtrais Raibuo stuostu kruojums. Raibīs roksta ironiski sarkastiskā stilā. Vītom var pamaneit karnevalizacejis elementus, maskys i pateibys vaicuošonys arhetipus i postmodernismam rakstureigū spēlis pryncypu. Kai jau i veirīšu tāluotā pasaulī, gruomotā vīta atsaroduse i varys dorbim, i kaisleibom. S. Ūdris, J. Ryučāna dorbs „Aizlauztais spaits“ ir veļteits latgalīšu politikam i sabīdryskajam darbinīkam Fraņčam Kempam. Dorbs, kurā na vysā organiski mejās diveji stili: biografiskais, emocionalais i viesturiskais, publicistiskais. Daildorbā izmontuoti damiersti latgalīšu volūdys vuordi i formys, redzīs, tei ir vysu leluokuo dorba vierteiba, tok nasagataveitu skaiteituoju taišni tys var atbaideit. 2016. goda davums latgalīšu literaturā ruoda, ka poteņcis jaunajim i videjuos audzis raksteituojim ir, tys ļaun cerēt, ka latgalīšu literatura atsateista.

Valsts un reģionu energosektora ilgtspējīgas attīstības pamatnosacījumi ietver energoresursu nepārtrauktu energoefektivitātes paaugstināšanas procesu un atjaunojamo energoresursu vispusīgu izmantošanu. Tie ir jautājumi, bez kuriem nav iespējama arī Latgales „zaļā“ izaugsme. Atjaunojamo energoresursu energoefektīva izmantošana ir svarīga vairākos aspektos. Pirmkārt, tai ir liela nozīme fosilo kurināmo aizstāšanā, kas ļauj mazināt importētā kurināmā patēriņu valsts mērogā, tā nodrošinot valsts enerģētisko neatkarību un paaugstinot energoapgādes drošību. Otrkārt, tai ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību un ekonomikas attīstību kopumā, jo tiek nodrošinātas jaunas darba vietas enerģētiskās koksnes sagatavošanā un piegādē un vietējo resursu pilnvērtīgā apguvē. Vienlaikus atjaunojamo energoresursu izmantošana ir arī globālo un reģionālo klimata pārmaiņu samazināšanas jautājums. Latgales reģiona energoavotos arī izmanto, enerģētisko koksni malkas, šķeldas un granulu veidā. Arvien lielāku lomu spēlē šķeldu katlu mājas pilsētu un pagastu centralizētas siltumapgādes sistēmās, nomainot dabasgāzes katlu māju fosilo kurināmo ar koksnes šķeldu. Tam ir vairāki priekšnosacījumi:• koksnes šķelda ir lētāka par fosilo kurināmo;• ir iespējama kurināmā piegādātāju izvēle, nodrošinot augstāku šķeldas kvalitāti; ir pieejamas energoefektīvas šķeldas dedzināšanas tehnoloģijas;• ir iespējama katlu mājas darbības automatizēta vadība;• ir iespējams paaugstināt šķeldas katlu māju energoefektivitāti.Lai izpildītu pēdējo nosacījumu, ir jāizstrādā tehnoloģijas, kas paaugstinātu katlu mājas iekārtu lietderības koeficientu. Šāda iekārta ir dūmgāzu sastāvā esošo tvaiku kondensācijas tehnoloģija, pateicoties kurai var dedzināt nekvalitatīvu šķeldu ar augstu mitruma saturu, jo tvaiku kondensācijas siltums tiek atgūts gāzu kondensatorā. Termins „gāzu kondensators“ tiek lietots, lai uzsvērtu to, ka gāzu skalotnī vissvarīgākie ir fāzu pārejas procesi. Gāzes kondensatora izstrāde ir Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta kontaktaparātu skolas izpētes un izstrādes rezultāts. SIA „Ludzas Bioenerģijas“ katlu mājā 2011. gadā tika uzstādīts dūmgāzu kondensators aiz 8MW šķeldas katla. Iekārtas rūpnieciskā izpēte ļāva noteikt iekārtas darbības efektivitātes vērtību un atrast parametrus, no kuriem ir atkarīgs ne tikai dūmgāzu kondensatora, bet arī visas katlu mājas lietderības koeficients. Rūpnieciskā eksperimenta datu apstrādes rezultāti liecina, ka kondensatora jauda ir 17% no katla jaudas daļējas katla slodzes gadījumā un 14%, ja katla slodze pieaug līdz 0,75 no nominālās vērtības. Pētījums tapis Valsts pētījumu programmas „LATENERGI“ ietvaros.

“Mana vectēva Korkuda grāmata” ir vecoguzu valodā rakstīts teiku krājums, kas veidojies aptuveni no 7. līdz 9. gadsimtam. Grāmatā aprakstītās teikas atspoguļo tā perioda politisko, sociālo un kultūras struktūru. Divpadsmit stāsti satur tālaika domāšanu, dzīvesveida un vērtību sistēmas iezīmes. Lai izprastu stāstus, ir nepieciešams atklāt iepriekšējo periodu uzskatu sistēmas, episkā stāstījuma iezīmes un tālaika dzīves filozofiju. Kaut arī stāstos ir acīmredzamas pārejas pēdas no tjurku senās reliģijas – tengrisma – uz islāmu, redzami arī veidi, kā pagātnes vērtību sistēma tiek atspoguļota vēlāko periodu literatūrā. Simboli ir nozīmīgi daiļliteratūras elementi stāstos semantisko un formālo aspektu ziņā, tie tiek iekļauti stāstos kā tilts, kas pagātnes vērtības nodod nākamajām paaudzēm. Pagātnes vērtības ir kā elements, kas nodod svarīgu informāciju par kultūras struktūru. Izmantojot šo funkciju, “Mana vectēva Korkuda grāmatas” stāsti ir kultūras bagātība, kas sniedzas pagātnē un nākotnē.