Academic literature on the topic 'Stāsti, latviešu'

Šis raksts turpina saistītas tematikas publikāciju1 žurnāla iepriekšējā numurā un stāsta par tiem starpkaru Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri Otrā pasaules kara un tā atskaņu laikā nonāca un palika Rietumu pasaulē, kur – jau kā trimdinieki – turpināja vai tikai sāka jūrnieka gaitas, pama-zām iekļaujoties mītnes valstu saimnieciskajā un profesionālajā, sociālajā un sabiedriski politiskajā vidē un struktūrās. Rakstā iezīmētas dažas no problēmām, kas pavadīja latviešu jūrniekus – trimdiniekus šīs “ieaugšanas” gaitā, ieskicēti daži jūrnieku veiksmes stāsti un viena otra pētniecības problēma, kas ieaužas trimdas vēstures izpētes problemātikā kopumā. Atslēgvārdi: latviešu trimda, jūrniecība, pilsonība, politiskā uzticamība, tautsaimnieciskais protekcionisms.

Lai gan ēdienkartes ir bieži sastopams teksta veids, kam ir liela nozīme ēdināšanas uzņēmuma identitātes veidošanā, ēdienkaršu valoda ir salīdzinoši maz apskatīts temats. Ēdināšanas nozares speciālisti par ēdienkaršu nozīmību un to lomu veiksmīgas uzņēmuma darbības veicināšanā runā bieži un uzsver, ka to sastādīšanu nevajadzētu uzticēt amatieriem. Viesmīlības nozares literatūrā ēdienkartes netiek ignorētas, tomēr vairāk tiek apskatītas no mārketinga, nevis valodas aspekta. Pasaules virtuves ienākšana Latvijā aktualizējusi jautājumu par ēdienu un produktu nosaukumu atveidi latviešu valodā. Savukārt labi uzrakstīta ēdienkarte ir ēdināšanas uzņēmuma vizītkarte, kas var pozitīvi ietekmēt apmeklētāju viedokli par konkrētu ēdināšanas uzņēmumu. Vairums pētnieku norāda, ka ēdienkartes ir rīks, ar kura palīdzību ēdināšanas uzņēmums var izcelt tos ēdienus, ko visvairāk vēlas pārdot. Šī mērķa sasniegšanai var tikt izmantoti dažādi līdzekļi – radoši nosaukumi, asociācijas, piem., ar bērnību, kā arī nosaukumi svešvalodās. Pētījuma mērķis ir apskatīt ēdienkaršu saturu, tuvāk pievēršoties lietvārda, īpašības vārda, darbības vārda un apstākļa vārda lietojumam. Pētījuma materiālu veido 50 ēdienkaršu latviešu valodā, kas publiski pieejamas ēdināšanas uzņēmumu internetvietnēs vai sociālajos tīklos un apkopotas no 2018. gada novembra līdz 2019. gada janvārim. Šīs ēdienkartes pārstāv ēdināšanas uzņēmumus dažādās Latvijas vietās, piem., Rīgā, Kuldīgā, Liepājā, Daugavpilī, Siguldā u. c.

20. gadsimta 90. gados Latvijas Republikā notika arī latgaliešu literatūras atjaunotne. Tas ir pakāpenisks process, 2001. gadā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (turpmāk – LFMI) veidotajā „Latviešu literatūras vēsturē“, rakstot par dzeju 90. gados, Ieva E. Kalniņa atzīst: „jau diezgan ierasti, ka dzeju var lasīt latgaliešu rakstu valodā“. Jaunākajos pētījumos par latviešu literatūru 20. gadsimta 90. gados ir vērojama dažāda to autoru attieksme pret latgaliešu literatūru: Guntis Berelis tās atmodu neiekļauj jauno latviešu literatūras parādību uzskaitījumā, LFMI pētnieku rakstos tikai I. E. Kalniņa, rakstot par 90. gadu dzejas parādībām, starp ventiņiem un lībiešiem, nosauc Oskaru Seikstu, Annu Rancāni, Andri Vējānu, Osvaldu Kravali; savukārt apskatā par prozu un drāmu latgaliešu literatūra nav pieminēta. 2007. gadā publicēts apcerējums „Versija par...Latviešu literatūra 2000–2006“, kur dzejas raksturojumā Māris Salējs iekļauj latgaliešu dzejniekus citu latviešu autoru vidū, tā Valentins Lukaševics un Juoņs Ryučāns kopā ar Kārli Vērdiņu, Martu Pujātu veido raksturīgu tendenci – stāstus dzejā u. c. Citu žanru raksturojumā latgaliešu literatūra nav pieminēta arī šajā izdevumā. Rakstot Latvijas Universitātes Humānitāro zinātņu fakultātes jauno „Latviešu literatūras vēsturi“, kas domāta ārzemju lasītājiem, ir iecerēts 90. gadu literārā procesa raksturojumā akcentēt kopīgās latviešu un latgaliešu literatūras atjaunotnes tendences: trimdas arhīvu atgriešanās, Marijas Andžānes u. c. latgaliski rakstošu autoru darbu publicējumi, pirmās latgaliešu literatūras antoloģijas. Postmodernisma raksturojumā iecerēts iekļaut latgaliešu literatūras kolorītākā autora Oskaru Seikstu darbu vērtējumu. Atjaunotās Latvijas Republikas literatūras raksturojumā būtu jāakcentē īpašā latgaliešu valodas un literatūras situācija Latvijas kultūrtelpā. Salīdzinot 20. gadsimta 90. gadu un 21. gadsimta latgaliešu literatūru, 90. gadi ir ceļš uz latgaliešu literatūras nostiprināšanos Latgales kultūrtelpā, bet 21. gadsimtā latgaliešu un latviešu literatūra veido kopējās literatūras tendences.

The present paper provides a brief look and an analysis of contemporary Latvian science fiction short stories. Three speculative fiction short story collections of the same series have been analysed: „Purpura karaļa galmā” (2013, Zvaigzne ABC), „Zilie jūras vērši” (2015, Zvaignze ABC) and to this day the latest collection of stories „Piena ceļa dvēseles” (2017, Zvaigzne ABC). These short stories are the result of a literary contest. All three books combined add up to fifty-two different stories of the speculative fiction genre. Some of the stories are the author’s literary debut. This article focuses on clearly defined science fiction stories, with the aim to make a precise comparison with science fiction stories published abroad or a comparison with global trends in the same period. To analyse all science fiction stories from all three story collections, specific guidelines were created. The title, the characters, the place and time, the topic and conflict as well as the originality and authenticity were all factors taken into account. Alongside with stating the facts, a comparison with global works and trends was made. The article ends with the author’s summary of the meaning of contemporary science fiction stories as well as their role in the field of Latvian literature.